Džiu-džitsu: Jautājumi un atbildes
Kas ir džiu-džitsu?
Džiu-džitsu (vai džudžutsu) ir tuvcīņas veids, kurā izmanto gan sāpju paņēmienus un pretinieka noturēšanu, gan arī sitienus un metienus. Tulkojumā no japāņu valodas tas nozīmē elastības māku (džu – elastīgs, pakļāvīgs, mīksts un džutsu – māka, māksla).
Džudžutsu vai džiu-džitsu?
Džudžutsu, džu-džitsu vai džiu-džitsu ir viena un tā paša japāņu vārda transkripcijas varianti. Japāņu valodā ir skanas, kurus ir grūti viennozimīgi attelot ar latīņu alfabetu. Tāpēc radās daudzi šo ieroglifu varianti. Plašāk izmanto variantu „džiu-džitsu”, bet precizāk ir cits variants - „džudžutsu”.
Kad radās džu-džitsu?
Vēsturiski šis cīņas veids ir radies Japānā un tā bija viena no mākām, ko samuraji apguva paralēli cīņai ar zobenu (ken-džutsu), šaušanai ar loku (kju-džutsu), jāšanai (ba-džutsu) un citām iemaņām. džudžutsu noderēja gadījumos, kad samurajs kaujas laikā bija palicis bez ieroča un viņam nācās aizstāvēties ar kailām rokām.
Kas radīja džu-džitsu?
Nav zinams kas konkrēti bija džu-džitsu pamatlicējs. Bet pēc senas leģendas džudžutsu pamatideju noformulēja japāņu ārsts Sirobej Akijama. Leģenda stāsta, ka reiz kādā ziemas rītā viņš izgāja savā dārzā, kad pēkšņi ieraudzīja, kā no sniega segas svara salūza priedes zars. Un pēc tam viņš pamanīja, ka apsnigušais kārkla zars noliecās, sniegs no tā noslīdēja un zars iztaisnojās nesalūzis no sniega smaguma. Tad viņš arī noformulēja „elastīgas mākslas” ideju - padoties, lai uzvarētu.
Kad džu-džitsu ķļuva pazīstāms pasaulei?
Džudžutsu kļuva īpaši populāra 19. gs. beigās, kad Japānā oficiāli likvidēja samuraju kastu un aizliedza ikdienā nēsāt zobenu. Daudzi nostalģiski noskaņoti meistari uzskatīja, ka praktizējot un attīstot šo cīņas veidu, izdosies saglabāt senās kara māku tradīcijas.
Šie notikumi sakrita arī ar Japānas pieaugošo atvērtību pasaulei, un dažiem ārzemniekiem bija iespēja ar to iepazīties. Viņi savas zināšanas aizveda uz Angliju, Franciju, ASV, Krieviju un citām zemēm, tādējādi aizsākot džudžutsu izplatību visā pasaulē.
Vēlāk džudžutsu taktiskie principi un tehniskie paņēmieni tika likti pamatā tādām pazīstamām cīņas mākām kā džudo, aikido, sambo u.c.
Kāds ir mūsdienu džu-džitsu?
Var teikt, ka līdz mūsdienām džu-džitsu ir attīstījies divos virzienos – klasiskajā un praktiskajā. Pirmais aptver novirzienus, kuros šo cīņas māku apgūst saskaņā ar konkrētās skolas tradīcijām un kanoniem, bet otrajā lielāks uzsvars tiek likts uz praktisku pielietojamību sportā un pašaizsardzībā, vai arī tas tiek apgūts policijas un armijas vajadzībām.